Kā izvēlēties kurināmo?

Kas var būt labāks par siltu, mājīgu istabu, kad ārā valda salta ziema!

Šajā blogā dalīsimies ar ieteikumiem, kā izvēlēties labāko kurināmo veidu katrai gaumei. Šoreiz tiks apskatīti klasiskajiem, organiskajiem kurināmā veidiem - kādas stiprās puses piemīt koksnes malkai, granulām un briketēm?

MALKA

Pašā pamatā – par malku tiek dēvēta tāda koksne, kas ir sadalīta gabalos un iegūta mežrūpniecības vai zemkopības darbu laikā.

Visefektīvāk siltumu spēs saražot malka, kas būs pilnībā izžāvēta. Vislabāk izvēlēties malku, kuras sastāvā ir mazāk par 20% mitruma, jeb, kā jau minēts, ja malka tiek žāvēta gadu. Optimālais malkas žāvēšanas laiks ir no sešiem mēnešiem līdz pat gadam, respektīvi, ja malka ir cirsta pavasarī, tā, kā derīgs kurināmais, būs vēlā rudenī.

Vislabāk koka malku žāvēt kraujot malkas grēdās - uz koka paletēm, lai tā nesaskartos ar zemi un nerastos papildu mitrums no zemes.

Malku vēlams lietot gadu pēc ciršanas, kad tā būs pamatīgi izžuvusi, jo tikko grieztam, zaļam kokam ūdens sastāvs var būt pat līdz 60% - šāda malka nebūs derīga kurināšanai.

Malkas grēdu vislabāk kraut vietā, kur tai brīvi piekļūst saules stari un gaiss, kas paātrinās žāvēšanas procesu.

Mīnusi malkai, kā kurināmajam:

• Ļoti ātri deg
• Krāsnī nepieciešams to bieži atjaunot
• Lai malku varētu izmantot, tai ir jābūt ideāli izžāvētai un pareizi uzglabātai – tā nedrīkst būt pārāk mitra
• Nepieciešama plaša teritorija, lai to uzglabātu, īpaši, ja malka tiek izmantota kā primārais siltuma avots
• Ja ir vēlme nodrošināt nepārtrauktu siltuma apgādi, krāsnij ir jābūt aprīkotai ar karstā ūdens bufera tvertni

Plusi malkai, kā kurināmajam:

• Ideāla izvēle kurināmajam, ja ir iespēja skaldītu malku sagādāt no vietējās vai privātās mežsaimniecības
• Malka, sadegot, izdala vienādu oglekļa dioksīda daudzumu, kā tai dabā satrūdot
• Malka ir lielisks kurināmā veids, ja nepieciešama alternatīva primārajam apkures veidam, gadījumā, ja rodas traucējumi primārās siltumapgādes sistēmā, piemēram, vētras gadījumā
• Tai ir lieliska siltuma atdeve un augsta apkures efektivitāte
• Malkas radītais siltums vienmērīgi izplatās pa visu telpu un saglabājas telpā krietnu laiku pēc krāsns atdzišanas

Pareizās malkas izvēle

Katras koksnes efektivitāte, jeb radītais siltums un siltumizturība ir atkarīga no koksnes struktūras un citiem faktoriem, piemēram, sodrēju veidošanos dūmvados, utml. Visiecienītākie malkas veidi ir cietkoka malka, jeb osis, ozols, apse, nevis koksne, kura saražo mazāk siltuma un sadeg ātrāk – mīkstkoki, kā piemēram, priede, u.c.

Malkas siltumatdevi mēra pēc koeficienta, katrai koku sugai šis koeficients ir dažāds, sākot no ļoti efektīva, līdz pat gaužām neliela siltumatdeves koeficienta, piemēram, topa augšgalā ir ozola malka, kurai raksturīga ne tikai augsta siltuma atdeve, bet arī ļoti patīkams koksnes aromāts, kas izdalās, to dedzinot.

Derīgāko koksni mēra pēc tās siltumatdeves koeficienta, jo augstāks ir koksnes siltuma atdeves koeficients, jo vairāk siltuma dos konkrētā malkas šķirne.

• Ozols 10
• Skābardis 9,6
• Osis 9,2
• Kļava 8,75
• Bērzs 8,33
• Melnalksnis 7,1
• Alksnis 6,25
• Egle, priede 6,2
• Apse 5,0
• Liepa 4,2
• Papele 3,5

Ozola malka – lai tā dotu vislielāko siltumatdevi, malkai ir jābūt kārtīgi izžāvētai, kokam ir jābūt vidēja vecuma, stingram. Satrūdējusi ozola malka ļoti daudz dūmos, taču, nedos siltumu. Lai arī ozola malka ir visdārgākā, taču, tā ir ideāli piemērota kamīniem un, pēc siltumatdeves koeficientu skalas tā sniedz visvairāk siltuma!

Bērza malka – īpašais malkā ir tas, ka bērza mizai piemīt augstākā ūdens necaurlaidība. Lai arī bērza malkai piemīt viena no visaugstākajām siltumatdevēm, tā ļoti ātri sadeg, tādēļ to ieteicams dedzināt kopā ar citas koksnes malku. Degot bērza malkai ir zila liesma. Degot bērzs izdala patīkamu aromātu, taču, ja tā stāv ilgāk par diviem gadiem, tā ļoti strauji zaudē sev raksturīgo aromātu!

Bērza malkas stiprās puses ir tas, ka to ir viegli iekurt, jo tā var aizdegties pat, ja šķiet, ka tā ir mitra. Deg ar vienmērīgu liesmu un mazāk dzirkstelēm, taču vājā puse – bērza malka izdala salīdzinoši daudz sodrējus.

Alkšņa malka – degot alksnis izdala lielu karstumu, taču tas tāpat nerada vislielāko siltumatdevi, malka nav pārāk blīva pēc struktūra. Ja alkšņa malka ir pareizi izžāvēta, tā ļoti maz dūmos – jo mitrāka būs alkšņa malka, jo vairāk dūmus tā radīs.

Malka ātri žūst, taču, atšķirībā no bērza malkas – tā saglabā alkšņa malkai raksturīgo, saldo malkas aromātu tā saglabā līdz pat vairākiem gadiem – tādēļ tā lieliski derēs pirtīm, lieliski derēs arī grila vai ugunskura kurināšanai, ne velti alkšņa malka ir arī iecienīta kūpinātāju vidū, jo tā piedod gala kūpinājumam patīkamo smaržu.

Priedes malka – priede ir viens no vispopulārākajām, pieejamākajiem malkas veidiem, kā arī – visaromātiskākais. Visaromātiskākā daļa priedei būs koka stumbra augšējais, blīvākais malkas gals. Burvīgais malkas aromāts būs jūtams telpā arī tad, ja malka netiks kurināta.

Tā kā priede ir arī viens no vissveķainākajiem malkas veidiem, ieteicams to neglabāt uz grīdas vai citur, kur sveķus būs grūti iztīrīt – vislabāk būs piemēroti speciāli malkas grozi vai malkas kastes, kur sveķi tik ļoti nekaitēs!

Kā lielākais priedes mīnuss ir tas, ka tā, tieši tāpat, kā egles malka – rada lielu sodrēju daudzumu, pretēji alkšņa malkai, tā salīdzinoši daudz dzirksteļo, ieteicams to jaukt kopā ar alkšņa vai apses malku un dedzināt aizvērtos kamīnos!

Apses malka – apses malka deg optimālu ilgumu, kā arī, pietiekami ilgi saglabā siltumu telpā, taču apses malkas siltumatdeve ir krietni zemāka, piemēram, par bērza malkas. Apses malka nav iecienītākā malkas izvēle, jo to ir grūti iekurināt, taču tās stiprās puses ir ilgais degšanas laiks un tas, ka apses malkas radītie dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem – tādēļ to pievienot malkai ieteicams vēlāk.

Liepas malka – vēl viens malkas veids, ko ieteicams izmantot pirts kurināšanai, tāpat, kā alkšņa malku, ir liepas malka! Liepas malka nedod lielu siltumatdevi, taču tā ir ļoti aromātiska un priekš pirts, malkas radītais siltums būs pilnīgi pietiekams. Liepas malka deg lēni un siltums saglabājas ilgi.

BRIKETES

Vispopulārākās ir koksnes briketes (sapresēti koksnes pārpalikumi), taču bez tām, kā kurināmo izmanto arī kūdras briketes. Ja izvēle sliecas starp mizu un skaidu briketēm, speciālisti iesaka izvēlēties mizu briketes, jo tām degšanas ilgums ir krietni lielāks, kā arī, karstums ir optimālāks, kā piemēram, bērzu briketēm, ar kurām ir vieglāk pārkurināt krāsni.

Kā jau minēts par pārkurināšanas risku - briketes ieteicams izmantot piesardzīgi un nepārspīlēt ar brikešu daudzu, īpaši pirmajā reizē - ar tām ir salīdzinoši viegli pārkurināt krāsni, tādējādi, radot bojājumus krāsnij. Viena T brikešu ir līdzvētīga aptuveni 3 kubikmetru malkas.

Briketes ir jāuzglabā, rūpīgi izvērtējot, vai iepakojums nav bojāts, jo līdz ko briketēm tiek klāt mitrums – tās ir spējīgas mitrumu ļoti ātri uzsūkt, kas, savukārt, var novest pie rezultāta, ka briketes vairs nav lietojamas kurināšanā, vai arī nepilds funkcijas vairs tik labi, kā pareizi uzglabātas – sausas briketes!

Lai pārbaudītu brikešu kvalitāti, briketi nepieciešams nomest uz zemes – ja tā neizjūk, tad tā ir augstas kvalitātes, savukārt, ja brikete izjūk, ieteicams izvēlēties blīvāku un izturīgāku brikešu veidu, jo labas briketes ir blīvas.

Kūdras briketes - Kūdras briketēm ir labi siltumatdeves rādītāji. Protams, tas ir arī ekoloģisks un atjaunojams kurināmais, kurš degšanas laikā neizdala smaržas, bet pelnus var izmantot kā minerālmēslojumu. Diemžēl kūdras siltumietilpība nav tik augsta kā citiem fosilajiem apkures resursiem.

Koksnes briketes - deg ilgi, tās ražo no praktiski vidu veidu skaidām, mizas un citiem koksnes pārpalikumiem – tās sapresējot.

Bez populārākajām kūdras un koksnes briketēm tirgū pieejamas arī salmu, skuju, u.c. degošo materiālu briketes. Priežu koksnes briketes ir mazāk iecienītas, jo tās, tāpat kā priežu malka, rada vairāk sodrējus, kā arī, pēc to kurināšanas paliek krietni vairāk pelnu. Starp iecienītākajām briketēm patērētāju vidū ir apses un bērza briketēm, kurām pēc siltumatdeves koeficienta ir visaugstākā siltumatdeve. Izvēle patērētāju vidū šīs briketes ir iecienītas arī to ilgā degšanas un radītā siltuma dēļ.

Izvēloties piemērotākās briketes ir jāņem vērā ne tikai koksnes veids, bet arī brikešu formai – šeit gan ir jāņem vērā dažādi subjektīvi aspekti, kā piemēram, krāsns veids, tvertnes lielums, vēlamais uzglabāšanas veids, utml.

Brikešu vājās puses:

• Viegli pārkurināt, tādējādi sabojājot krāsni
• Briketes ir dārgākas par, piemēram, malku
• Briketēm, kļūstot mitrām, tās var kļūt nederīgas

Brikešu stiprās puses:

• Vieglāk iekurināt, kā malku (ja tās ir pareizi uzglabātas un sausas)
• Dūmvadi mazāk aizsēr, kā kurinot ar malku
• Kurināšana ar briketēm ir tīrāka un ugunsdrošāka
• Izvēloties ekoloģiskas biketes, no dabiskiem materiāliem, to pelnus var izmantot dārza mēslojumam
• Briketēm ir salīdzinoši augsta siltumatdeve

GRANULAS

Līdzīgi kā kokskaidu briketes, arī kokskaidu granulas, kā jau vēsta nosaukums – tiek ražotas sapresējot koksnes skaidas. Granulas izceļas ar ļoti optimāla augstuma siltumatdevi, kā arī, to cena ir pieejamāka, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem. Dažkārt granulu ražošanas procesā tiek pievienotas dažādas piedevas, kas veicina daļiņu salikšanu, padarot granulu stingrāku – jo vairāk ir pievienotas piedevas, jo sliktāka var būt granulu kvalitāte. Vienas granulas garums var svārstīties starp 4mm-8mm, izvēle atkarīga no Jūsu prasībām un nepieciešamības.

Tā kā tirgū pieejams diezgan plašs granulu piedāvājums – par  piemērotākajām granulām konkrētā katla specifikācijai, nepieciešams konsultēties pie interesējošā katla ražotāja vai izplatītāja.

Koksnes granulas ir viegli transportēt un uzglabāt, kā arī, ļoti ērti ir mūsdienās pieejamie apkures katli, kuros iespējams izmantot automātisko granulu papildināšanas funkciju, tādējādi par kurināšanu, īpaši ziemas aukstajos mēnešos, domāt un uztraukties mazāk, piemēram, papildinot granulu katla glabātuvi reizi nedēļā.

Koksnes granulu kvalitāte

Lai iegādātos augstas kvalitātes koksnes granulas, ir vērts pārliecināties par pāris parametriem, kas var ietekmēt vēlamo un sagaidāmo rezultātu.

• Granulas ir vienmērīga izmēra (to pārbaudīt var apskatot vairākas granulas no viena iepakojuma – ja to izmērs būtiski neatšķiras, granulas var dēvēt par optimālas kvalitātes granulām)
• Granulas ir gludas
• Granulām ir pievienotas pēc iespējas mazāk piedevas, ražošanas laikā
• Augsta pelnu kušanas temperatūras ietilpība
• Augsta siltumatdeve
• Ja putekļu saturs granulām pārsniedz 1%, tas var nozīmēt, ka granulu kvalitāte var nebūt optimāla
• Ja ieliekot ūdenī vairākas granulas, tās izšķīst salīdzinoši īsā laikā, arī tā var būt pazīme, ka granulu kvalitāte ir augsta

Granulu uzglabāšana

Normāli granulas tiek saražotas ar mitruma līmeni, kas var būt līdz pat 10%, tādēļ granulas ir nepieciešams uzglabāt pēc iespējas sausākā vietā, kā jau citus kurināmā veidus, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu mitrums. Apkārtējās vides mitrums, kur tiek uzglabātas granulas, nedrīkst pārsniegt 60%.

Mitruma ietekmē granulas var zaudēt savu siltumspēju un granulu efektivitāte var krasi sarukt, kā arī, var rasties to sairšanas process.

Tāpat, nepieciešams gādāt par ventilāciju, jo svaigas granulas telpā var radīt nepatīkamu aromātu, kas normāli izzūd pāris nedēļu laikā, kopš to noglabāšanas telpā. Nepatīkamais aromāts rodas tā dēvētās koksnes atgāzošanās rezultātā.